The Intouchables

Nu laikam jau jāsāk ar vārdiem : Liels paldies manai mīļākajai kaimiņienei Katrīnai, par to,ka ieteica šo filmu, reāli viena no manām mīļākajām Feel good filmām tagad noteikti! Kad atbraukšu dabūsi Snickeru 😉

Ok tātad nopietni runājot, šī ir iespējams mana mīļākā franču filmu pagaidām. Man godīgi sakot ļoti patīk viss Eiropiešu kino, tikai vienīgi viņu švakāk atrast, kā arī mazliet valodas barjera, bet jāatzīst, ka pagaidām esmu novērojis to ,ka varbūt ASV uzvar kvantitātes ziņā, Eiropas kino smagi ieliek KValitātes ziņā, jo rēali tieši nesen man skolai par šo bij jālasa, ka Eiropai ir ļoti svarīgi izveidot savu kino tirgu, bet tas pagaidām ir diezgan grūti valodas dēļ, bet nu ir daudz visādi fondi , kas pateisībā diezgan labu naudinju var iedot Eiropas Kino diversifikācijai un dažādu tautu integrācijas celšanas mērķim!

Konkrētā filma, The Intouchables, ir 2011. gada Franču filma, ar Francois Cluzet un Omar Sy( kko izsaka šie uzvārdi? man arī ne pārāk pirms filmas) galvenajās lomās dromēdijā par miljonāru, kurš ir paralizēts no kakla uz leju un Melno dzeku no Rajona ( nu kkāda purčika tipa), no daudzbērnu ģimenes, ar kriminālu ierakstu, un kurš dzīvo uz bezdarba pabalsta naudas! Un tieši sanāk, ka viņš aiziet uz darba interviju, lai kļūtu par kopēju šim padzīvojušam vīram ( nav jau tā,ka viņš būtu galīgi vecs, bet nu pa jaunu nenosauktu!) , būtībā ar ideju, lai viņam turpinātu maksāt pabalstu, bet nu tomēr viņš tiek pieņemts un viņu kopējā sadarbība var sākties, tās ir ļoti labas attiecības, kur katrs ko dod otram un iepazīstina pasauli ar skatu no sava redzes punkta!

Filma kā jau teicu ir absolūti pozitīva, lai gan patiesībā viņai tādai nevajadzētu būt, jo tomēr ir diezgan dramatiska, bet viņa tiek parādīta tādā jaukā veidā, piemēram vislabāk man patik joks, kur vecais prasa,lai viņam iedod konfekti un viņam atbild: “nav rociņu nav cepumu ” ,tas ir viens no manuprāt labākajiem prrikoliem, ko var pateitk cilvēkam,kurš sēž ratiņkrēslā un viss ko var pakustināt ir galva, bet nu tas viss bij tā o.k jo vecajam arī ir neslikta humora izjūta! Un vispār filam ir vienkārši šausmīgi vienkārša un bez lieki sabiezinātām krāsām un kkādiem zemūdens akmeņiem, viss ir vienkārši dabiski un maksimāli pietuvināts dzīvei, nav tur nekāda mega sarežģījuma un nav nekādi pārspīlējumi! Nu labi es nezinu, varbūt citiem būs grūti smaidīt par filmu, kur ir cilvēks ratiņkrēslā, bet kā es teicu, tur tas viss ir tā maksimāli no citas puses parādīts un pozitīvā gaismā. Ā jā varētu būt tiem ,kam patika 50-50 ,tiem noteikti ieteiktu arī šo filmu!

Kas vēl filmu padara ļoti labu ir aktieri, tas melnais ir vnk ideāls, nu toč tāds rajona dzeks, neizceļas ar īpaši labām manierēm, uzvedību, bet nu ne sliktā nozīmē, viņš ir no tiem rajona dzekiem ,kurš ir visiem čoms! Bet nu dzeks ļoti labs, nu tiešām manuprāt, jebkura chikse šitādiem kūst un jebkurš dzeks gribētu tusēties ar šādu cilvēku! Un no otras puses ir vecais ūpis, kurš tiesa gan ne pārāk kustīgs, bet nu arī ar seju var daudz ko pateikt! un visīpašāk smieklīgi liekās, kad viņš kā mazs bērns ar meiteni sarakstās un baidās ar viņu pa telefonu runāt!

NU ok tātad savilksim visu kopa: viena no manām pagaidām mīļākajām feel good filmām, lieliski aktieri, aizkustinošs stāsts, asprātīgs humors,kā arī filma par to,ka savādais ir jāiepazīst nevis jāatgrūž! Filmu iesaku būtībā jebkuram skatīties, pateisībā šī filma ir vairāk tāda,kuru vajadzētu skatīties, lai atcerētos par draudzību, un kas ir tas cilvēks, kuram vari uzticēt savu dzīvi, jo kā jau saka : mīlestība nāķ un iet, bet draudzība paliek! Tātad atcerieties arī savu labo druagu @totallykino un padodies šo filmu saviem druagiem! 😉 Jā tikko noskatījos treileri un jau paspēja skudriņas noskriet!! tā kā droši ievērtējiet!