Detachment

Okey, draugi, šis būs pirmais ieraksts atpakaļ Latvijā, jēee 🙂 sanaca pauzīte, bet nu tas tā,kamēr izbraukājos, kamēr alu iedzēru ar visiem un tā gluži vienkārši sanāca. Un tad šodien beidzot sanāca laiks kādas jaunas filmas noka4āt un noskatīties, un tieši trāpiju uz īstās. filma Detachment.

Tātad tehniskie dati: filma ir svaiga -2012. gada , režisors Tony Kaye, viņam portfolio ir arī tāda leģendārā filma kā American History X! Apskatieties viņa IMDB profilu, bilde ir vienkārši lieliska, bet laikam tik dziļas domas par pasaules sapistību nāk tik no tādiem kuri ir sapratuši, kas ir svaŗigi dzīvē un kas ir tikai ārišķīgs! Aktieri jau ir ļoti labi nolasīti, tūlīt noskaitīšu: Adrien Brody, Christina Hendricks, James Caan, Lucy Liu, Marcia Gay Harden, Wiliam Petersen, Sami Gayle. nu tā teikt, praktiski visus šos aktierus ja ne pēc uzvārda, bet pēc darbiem noteikti atpazīsiet! un jā Christina Hendricks, kurai laikam atliek tikai parādīties ekrānā un žoklis ir zemē, tiešām ja man kāds prasītu kurai aktrisei ir vislabākais augums mūsdienu kino, tā noteikti būtu viņa!

Filmas temats ir skola, pavisam nolaista skola, nu ne tā pārspīlēti, ka pie ieejas pārbauda vai nenes iekšā kādu ieroci, bet nu tāda skola, kur atmet visus sliktākos bērnus no citām skolām, un tad skolotājiem jāmēģina viņiem kā palīdzēt, lai gan tas ir tik grūti. Stāsts ir tāds: Adrian Brody varonis ir aizvietotājskolotājs, kuram pašam netrūkst problēmas savā pasaulē, kurš vēlas palīdzēt bērniem un jaunatnei, cik vien viņš spēj. Filmas tematika ir par atsvešināšanos, par to, cik cilvēki jūtas vientuļi un cik ļoti vajag palīdzību , visīpašāk tik vien,kā lai kāds mums notic, lai kāds ar mums parunājas, lai kādam Tu nebūtu pie dirsas!

Es pat nestāstīšu, ka filma ir ļoti labi vizuāli uzņemta un tas story tellings ir feins, tas pats saprotams, bet gluži vienkārši kādēļ es šo filmu vēlētos ieteikt jebkuram, kas vēlas mazliet vairāk saprast par šo pasauli kurā mēs dživojam un uzlabot sevi kā cilvēcisku būtni, ir tās dziļā doma, par sabiedŗību ,par cilvēkiem mums apkārt, par vientulību, kas man pašam personīgi ir jau dikti mīļa tēma, kurā varētu pat kādu diplomu dabūt, šī filma ir vairāk kā tāda pauze, kad Tev jāizsēžas no visa ārā, un jāpadomā par lietām ,kas ir apkārt, par to ,ka katram mums ir problēmas, un katrs ar tām cīnamies savā veidā, bet arī to, ka mēs esam visi vienā sūdu maisā, kas mums tiek uzspiesta mums to nemaz neprasot, un pats skumjākais ir tas,ka tiešām jauni cilvēki sāk domāt mazāk ar savām galvām ,bet gan ar to,kas tiek iepotēts.

Brīdinu, filma ir diezgan drūma, tā kā vislabāk skatīties vienam pašam, patiesībā pat nav ne vecuma ierobežojums, ne dzimuma, ne rases, bet visvairāk es so filmu vēlētos lai redz jauni cilvēki, ja man būtu teikšana, tad es noteikti šo filmu iekļautu obligātās filmogrāfijas sarakstā ,ko vajadzētu rādīt skolās, apmēram bērniem ,kuri mācās kādā 7-9 klasē, lai jau laicīgi sāk domāt un varbūt tomēr kādam jaunam cilvēkam iziet cauri filtriem un iesēžas galvā, un viņš tiek glābts no posta. Tā kā, filma ir no tā gala, kas Tevi ļoti dziļi uzrunā un nepamet vēl kādu brītiņu, drūma, un teikšu godīgi īpaši cukuru režisors šīm sūrajām zālēm nav pielicis klāt, bet ja esi gatavs sevi kādā veidā uzlabot, kaut mazliet mēģināt padomāt ar savu galvu, tad notiekti noskaties 😉

@totallykino